Saules kolektori

Ražošana

SelSol saules siltuma enerģijas kolektoru tehnoloģiskais risinājums un to ražošanas pilns cikls tiek nodrošināts Latvijā. Galvenās SelSol saules siltuma enerģijas kolektoru atšķirības no ārzemju analogiem ir sekojošas: - biezāks saules siltuma enerģijas absorbējošais slānis; - lielāka siltumnesēja ietilpība; - uzlabota kolektora siltumizolācija. 2011.gada jūnijā akreditētā laboratorijā Itālijā ir pabeigti mūsu uzņēmumā ražoto saules siltuma enerģijas kolektoru kvalitātes testi atbilstoši standartam UNI EN 12975-2:2006. Tādējādi, mūsu uzņēmums ir kļuvis par pirmo Baltijas valstīs, kas ir saņēmis šādu kvalitātes atbilstības sertifikātu ražotajai produkcijai, kas garantē saules siltuma enerģijas kolektoru atbilstību visām kvalitātes, izturības un ilgmūžības prasībām.

Tehnoloģija

Izstrādājot SelSol saules enerģijas kolektorus, galvenā uzmanība tika pievērsta mūsu klimatiskās zonas nepastāvīgajiem laika apstākļiem, kā rezultātā, salīdzinot ar ārzemju analogiem, SelSol saules kolektori ir ar lielāku materiālietilpību, uztvertās siltuma enerģijas ziņā inertāki, kas nodrošina minimālus zudumus saules siltuma enerģijas uztveršanas un pārvades procesā, palielinot iekārtas darba lietderības koeficientu. Saules enerģijas kolektoru sistēma uztver no saules nākošo siltuma enerģiju un pārvērš to enerģijā, ko var izmantot: - uzsildot silto ūdeni boilerī katras mājsaimniecības ikdienas vajadzībām; - telpu apkures vajadzībām, kas it sevišķi ir ekonomiski lietderīgi ēkās ar grīdas vai sienas apkures sistēmām; - sildot un uzturot komfortablu ūdens temperatūru gan iekšējos, gan āra peldbaseinos; - siltā ūdens sagatavošanai dažādu ražošanas procesu vajadzībām. Saules siltuma enerģijas kolektora sistēmas darbības princips ir attēlots sekojošā attēlā:

Pieņemtie apzīmējumi:
1. Saules enerģijas kolektors SelSol
2. Solārais ūdens boileris
3. Gāzes apkures katls vai jebkura cita siltumu ģenerējoša iekārta
4. SelSol solārais vadības bloks
5. Cirkulācijas sūknis
6. Ūdens temperatūras sensors ūdens boilerī
7. Siltumnesēja temperatūras sensors saules enerģijas kolektorā
8. Ūdens boilerī esošais siltummainis ar pieslēgumu saules enerģijas kolektoram
9. Ūdens boilerī esošais siltummainis ar pieslēgumu citai siltumu ģenerējošai iekārtai
10. Apkures radiatori
11. Siltā ūdens patērētājs (vanna, duša u.tml.)
12. Izplešanās trauks saules enerģijas kolektora sistēmā
13. Ienākošais aukstais ūdens no tīkla.

Saules enerģijas kolektora darbības princips ir sekojošs:
No saules nākošā siltuma enerģija tiek uztverta un absorbēta saules enerģijas kolektorā, kur tiek sasildīts siltumnesēja šķidrums (parasti uz polipropilēna glikola bāzes gatavots šķidrums ar sasalšanas temperatūru –40 grādi pēc Celsija). Uzkarsētais siltumnesējs tiek novadīts uz siltuma enerģijas patērētājiekārtu ēkas iekšpusē, kas var būt ūdens boileris ūdens uzsildīšanai, siltummainis ēkas apkures vajadzībām, ūdens siltuma akumulācijas tvertne u.tml. Siltumnesēja plūsma tiek kontrolēta ar automātiskās vadības sistēmu, kas salīdzina siltumnesēja temperatūru saules enerģijas kolektorā ar ūdens temperatūru siltuma enerģijas patērētājiekārtā(ūdens boilerī, siltummainī u.tml.). Ja siltumnesēja temperatūra saules enerģijas kolektorā ir lielāka par 8 grādiem nekā siltuma enerģijas patērētājiekārtā, automātiski tiek ieslēgts sistēmas cirkulācijas sūknis, kas izveido siltumnesēja plūsmu no kolektora uz patērētājiekārtu. Tiklīdz temperatūras starpība ir mazāka par 4 grādiem, cirkulācijas sūknis tiek izslēgts, lai netiktu nelietderīgi darbināta sistēma. Jāatzīmē, ka jebkura alternatīvā enerģijas iegūšanas sistēma praktiski vienmēr ir jākombinē ar kādu mums ierastu apkures sistēmu (malkas, granulu apkures katlu, gāzes vai šķidrā kurināmā apkures katlu u.tml.), jo saules enerģija, ja ir racionāli izveidota saules enerģijas kolektoru sistēma, gada laikā spēs nodrošināt līdz pat 45 - 50 % no kopējā nepieciešamā siltuma enerģijas daudzuma. Potenciālais solārās sistēmas enerģijas nodrošinājums siltā ūdens uzsildīšanai gada laikā ir attēlots sekojošā attēlā:

 

Saules enerģijas kolektoriekārtas darbojas, t.i., saražo siltuma enerģiju ne tikai saulainā dienas laikā saules tiešā starojuma ietekmē, bet arī mākoņainā laikā saules izkliedētā starojuma ietekmē, kad iekārta uztver saules izkliedēto enerģiju, kas veidojas vielas molekulām, putekļiem un citām sīkām daļiņām izkliedējot saules starus atmosfērā. Salīdzinot ar tiešo starojumu, vasaras mēnešos izkliedētā starojuma jauda ir aptuveni 15 – 25 % apmērā no tiešā starojuma jaudas. Pavasara, rudens un it sevišķi ziemas mēnešos izkliedētā starojuma jauda ievērojami krītas un var sasniegt tikai 3 – 7 % no tiešā starojuma jaudas.